DUMJĪBA definīcija Latviešu valodā:

DUMJĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    vsk Vispārināta īpašība.

    dumjš
    • Tas viss dumjības dēļ!

  • 2

    Muļķīga, nepārdomāta rīcība, muļķīgi vārdi, aplama doma.

    • Nedari dumjības!
    • Runāt dumjības