DROSME definīcija Latviešu valodā:

DROSME

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Rakstura īpašība, kas izpaužas drošā rīcībā, bezbailīgā briesmu pārvarēšanā; attiecīgs izturēšanās veids.

    • Tam nu gan ir drosme!
    • Zaudēt drosmi
    • Man nav drosmes to uzņemties