DOBUMS definīcija Latviešu valodā:

DOBUMS

vīriešu dzimte

  • 1

    Doba, tukša vieta (priekšmetā).

    • Pūces ligzdo koku dobumos

  • 2

    Lodveidīgs, ovāls u. tml. padziļinājums.

    • Dobumi lējumā

  • 3

    Norobežota vieta (cilvēka vai dzīvnieka ķermenī), kur atrodas dažādi orgāni.

    • Acs dobums
    • Mutes dobums
    • Vēdera dobums