DIALEKTIKA definīcija Latviešu valodā:

DIALEKTIKA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārīgiem attīstības likumiem.

    • Materiālistiskā dialektika

  • 2

    Lietu, parādību un procesu kopsakarība, kustība un attīstība; izziņas metode, ar kuru pēta lietas, parādības un procesus to kopsakarībā un attīstībā.

    • Dabas dialektika
    • Vēstures dialektika

  • 3

    Loģikā – ideju pētīšana, bieži jautājumu un atbilžu formā.