DĒLIS definīcija Latviešu valodā:
DĒLIS
vīriešu dzimte
- 1
Kokmateriāls, gara, plakana koka plāksne, ko iegūst, gareniski sazāģējot baļķi.
- Bērza dēlis, ozola dēlis
- Sazāģēt baļķi dēļos
- Dēļu grīda, sēta
- Noēvelēt, nokrāsot dēli
- Sakraut dēļus grēdā
- pārnesta nozīme Skatuves dēļi
- 2
No vairākiem koka vai cita materiāla gabaliem veidota plāksne.
- Rasējamais dēlis
- Ziņojumu dēlis