DĒLIS definīcija Latviešu valodā:

vīriešu dzimtedēļa

• 1

  Kokmateriāls, gara, plakana koka plāksne, ko iegūst, gareniski sazāģējot baļķi.

  Skatuves dēļi
  • Bērza dēlis, ozola dēlis
  • Sazāģēt baļķi dēļos
  • Dēļu grīda, sēta
  • Noēvelēt, nokrāsot dēli
  • Sakraut dēļus grēdā

• 2

  No vairākiem koka vai cita materiāla gabaliem veidota plāksne.

  • Rasējamais dēlis
  • Ziņojumu dēlis