DĒLIS definīcija Latviešu valodā:

DĒLIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Kokmateriāls, gara, plakana koka plāksne, ko iegūst, gareniski sazāģējot baļķi.

    • Bērza dēlis, ozola dēlis
    • Sazāģēt baļķi dēļos
    • Dēļu grīda, sēta
    • Noēvelēt, nokrāsot dēli
    • Sakraut dēļus grēdā
    • pārnesta nozīme Skatuves dēļi

  • 2

    No vairākiem koka vai cita materiāla gabaliem veidota plāksne.

    • Rasējamais dēlis
    • Ziņojumu dēlis