DEKADENCE definīcija Latviešu valodā:

DEKADENCE

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Morāles un kultūras krīze, pagrimums, kas parasti seko attīstības augstākajam punktam.

  • 2

    Parādību kopums 19. gs. beigu Eiropas literatūrā un tēlotājā mākslā – pesimisms, apzināta pārsmalcinātība.