DEGUNS definīcija Latviešu valodā:

DEGUNS

vīriešu dzimte

  • 1

    Elpošanas un ožas orgāns (cilvēkam un daudziem dzīvniekiem).

    • Smails, strups, garš deguns
    • Deguna gļotāda, deguna dobums
    • Elpot caur degunu

  • 2

    pārnesta nozīme Sašaurināta priekšējā vai augšējā daļa (priekšmetiem).

    • Automašīnas deguns