DEGLIS definīcija Latviešu valodā:

DEGLIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Auduma lente vai diegu vijums degvielas uzsūkšanai un liesmas uzturēšanai apgaismošanas vai karsēšanas ierīcē; dakts.

    • Spirta lampiņas deglis
    • Šķiltavu deglis
    • Petrolejas lampas deglis

  • 2

    Ierīce šķidra vai gāzveida kurināmā sadedzināšanai (gaisa pieplūdes regulēšanai).

    • Gāzes deglis
    • Deglis aizsērējis

  • 3

    Ierīce, ar kuru aizdedzina sprāgstvielu (šāviņā, mīnā).

    • Uzsitiena deglis
    • Laika deglis