DEBESS definīcija Latviešu valodā:

DEBESS

sieviešu dzimte

  • 1

    vsk. un dsk. ar vienu nozīmi Izplatījums, telpa ap Zemi; redzamā izplatījuma daļa no horizonta līdz horizontam.

    • Zila debess
    • Debess mala
    • Debess ir apmākusies
    • Debesu puse
    • Vērties debesīs
    • Debess spīdekļi
    • Zvaigznes spīd pie tumšajām nakts debesīm
    • Debess ķermeņi
    • Zem klajas debess; arī zem klajām debesīm

  • 2

    dsk Reliģiskos priekšstatos – Dieva (dievu, mitoloģisku būtņu) mājoklis, svētlaimes vieta, kur pēc nāves nonāk labo cilvēku dvēseles; arī paradīze.

    • Debesu tēvs
    • Debesu valstība
    • Debesu žēlastība