DARĪT definīcija Latviešu valodā:

pārejošs darbības vārds-u, -i, -a

• 1

  Veikt, (iz)pildīt (ko).

  Darīt zināmu
  • Darīt darbu
  • Darīt nedarbus
  • Darīt brīnumus
  • Darīt labu, ļaunu
  • Darīt ko nepatīkamu
  • Darīt savu pienākumu
  • Darīt, kas darāms
  • Domāts – darīts

• 2

  Būt aizņemtam, darboties (ar ko).

  • Ko tu dari?
  • Jāsāk kaut kas darīt

• 3

  nepārej Rīkoties (kādā veidā).

  Darīt pakaļ (kādam)
  • Darīt pēc sava prāta
  • Tā nedrīkst darīt
  • Dari, kā gribi
  • Labi darīts
  • Aiz priekiem viņš nezina, ko darīt
  • Ko nu darīt, ko iesākt!

• 4

  Izraisīt ar savu rīcību, izturēšanos (piem., kādu pārdzīvojumu, stāvokli); nodarīt.

  • Darīt kādam prieku, kaunu
  • Darīt kādu laimīgu
  • Ko es tev esmu darījis?
  • Tas nevienam godu nedara

• 5

  3. pers Būt par cēloni (kādai īpašībai, parādībai).

  • Darīt kādu jaunāku, vecāku
  • Smaids darīja seju laipnāku
  • Noraidījums darīja tālāko sarunu neiespējamu

• 6

  Gatavot, taisīt; darināt (1).

  • Darīt alu, sviestu
  • novecojis vārds vai nozīme (arhaisms) Darīt pastalas, vīzes