DARĪT definīcija Latviešu valodā:

DARĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Veikt, (iz)pildīt (ko).

    • Darīt darbu
    • Darīt nedarbus
    • Darīt brīnumus
    • Darīt labu, ļaunu
    • Darīt ko nepatīkamu
    • Darīt savu pienākumu
    • Darīt, kas darāms
    • Domāts – darīts
    • Darīt zināmu

  • 2

    Būt aizņemtam, darboties (ar ko).

    • Ko tu dari?
    • Jāsāk kaut kas darīt

  • 3

    nepārej Rīkoties (kādā veidā).

    • Darīt pēc sava prāta
    • Darīt pakaļ (kādam)
    • Tā nedrīkst darīt
    • Dari, kā gribi
    • Labi darīts
    • Aiz priekiem viņš nezina, ko darīt
    • Ko nu darīt, ko iesākt!

  • 4

    Izraisīt ar savu rīcību, izturēšanos (piem., kādu pārdzīvojumu, stāvokli); nodarīt.

    • Darīt kādam prieku, kaunu
    • Darīt kādu laimīgu
    • Ko es tev esmu darījis?
    • Tas nevienam godu nedara

  • 5

    3. pers Būt par cēloni (kādai īpašībai, parādībai).

    • Darīt kādu jaunāku, vecāku
    • Smaids darīja seju laipnāku
    • Noraidījums darīja tālāko sarunu neiespējamu

  • 6

    Gatavot, taisīt; darināt (1).

    • Darīt alu, sviestu
    • novecojis vārds vai nozīme (arhaisms) Darīt pastalas, vīzes