DARĪT definīcija Latviešu valodā:
DARĪT
pārejošs darbības vārds-u, -i, -a, -īju
- 1
Veikt, (iz)pildīt (ko).
- Darīt darbu
- Darīt nedarbus
- Darīt brīnumus
- Darīt labu, ļaunu
- Darīt ko nepatīkamu
- Darīt savu pienākumu
- Darīt, kas darāms
- Domāts – darīts
- 2
Būt aizņemtam, darboties (ar ko).
- Ko tu dari?
- Jāsāk kaut kas darīt
- 3
nepārej Rīkoties (kādā veidā).
Darīt pakaļ (kādam)- Darīt pēc sava prāta
- Tā nedrīkst darīt
- Dari, kā gribi
- Labi darīts
- Aiz priekiem viņš nezina, ko darīt
- Ko nu darīt, ko iesākt!
- 4
Izraisīt ar savu rīcību, izturēšanos (piem., kādu pārdzīvojumu, stāvokli); nodarīt.
- Darīt kādam prieku, kaunu
- Darīt kādu laimīgu
- Ko es tev esmu darījis?
- Tas nevienam godu nedara
- 5
3. pers Būt par cēloni (kādai īpašībai, parādībai).
- Darīt kādu jaunāku, vecāku
- Smaids darīja seju laipnāku
- Noraidījums darīja tālāko sarunu neiespējamu
- 6
Gatavot, taisīt; darināt (1).
- Darīt alu, sviestu
- novecojis vārds vai nozīme (arhaisms) Darīt pastalas, vīzes