DĀRDĒT definīcija Latviešu valodā:

DĀRDĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni; atskanēt šādam troksnim.

    • Pērkons dārd
    • Dārdēdama veļas lavīna
    • Dārd vilciens
    • Spainis dārdēdams aizripo
    • Dārd sprādzieni, šāvieni
    • Pamalē dobji dārd

  • 2

    Būt tādam, kurā dzirdams šāds troksnis.

    • Kalni dārd sprādzienu troksnī
    • Visa pamale dārd no pērkona grāvieniem