DAĻA definīcija Latviešu valodā:

DAĻA

sieviešu dzimte

  • 1

    Katrs no nepieciešamajiem kāda veseluma veidotājiem elementiem; sastāvdaļa.

    • Pasaules daļas
    • Ķermeņa daļas
    • Auga virszemes daļas
    • Ielas braucamā daļa
    • Koncerta otrā daļa
    • Grāmatas abas daļas

  • 2

    Kāds daudzums, lielums no kopuma, no veseluma; ne viss, ne visi.

    • Saule apspīd daļu istabas
    • Neliela daļa no visām grāmatām
    • Daļa patiesības
    • Daļa klausītāju
    • Lielākā daļa
    • Pa daļām
    • Pa daļai
    • Pa lielākai daļai

  • 3

    Katrs no gabaliem, lielumiem, kas rodas, sadalot veselo vai kādu daudzumu.

    • Sadalīt ēdamo vienlīdzīgās daļās
    • Pārdalīt laukumu vairākās daļās

  • 4

    Tas, kas (kādam) pienākas, pieder, uz ko ir tiesības (no kopējā veselā).

    • Saņemt savu mantojuma daļa
    • Padarīt savu darba daļu

  • 5

    Katrs no vairākiem vienlīdzīgiem lielumiem, kas kopā veido veselo.

    • Viena ceturtā daļa
    • Maksāt desmito daļu

  • 6

    Atsevišķa vienība (iestādē, uzņēmumā); armijā – vienas ieroču šķiras patstāvīga vienība.

    • Ražošanas daļa
    • Finanšu daļa
    • Plānošanas daļa
    • Sanitārā daļa
    • Ierasties savā armijas daļā

  • 7

    Līdzdalība, interese, arī noteikšana.

    • Vai tev arī tur (arī gar to, par to) ir kāda daļa?
    • Viņam par mani nav nekādas daļas
    • sarunvalodas vārds Kas man daļas, kas man par daļu!
    • sarunvalodas vārds Kas tev par daļu!