CIRTOT definīcija Latviešu valodā:

CIRTOT

pārejošs darbības vārds-oju, -o

  • 1

    (Pa)darīt cirtainu, būt par cēloni, ka (kas) kļūst cirtains; sprogot.

    • Cirtot matus
    • Cirtota galva