CIRKNIS definīcija Latviešu valodā:

CIRKNIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Botānikā – atsevišķa, ar starpsienu norobežota augļa vai sēklotnes daļa.

    • Sēklotne ar četriem cirkņiem
    • Putekšņu cirkņi