CIRCENIS definīcija Latviešu valodā:

CIRCENIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Spīdīgi melns vai brūngans, drukns taisnspārņu kārtas kukainis ar spēcīgām lēcējtipa pakaļkājām un skaņas orgānu priekšspārnu pamatnē.

    • Mājas, lauka circenis
    • Aizkrāsnē dzied circenis