CĪNĪTĀJS definīcija Latviešu valodā:

CĪNĪTĀJS

vīriešu dzimte

  • 1

    Cilvēks, kas piedalās bruņotā cīņā; karotājs; kaujinieks.

    • Drosmīgs cīnītājs
    • Cīnītāju pulki

  • 2

    Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi, vēršas pret ko nevēlamu.

    • Miera cīnītāji