CIEŅA definīcija Latviešu valodā:

CIEŅA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Attieksme un izturēšanās, kurā izpaužas (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, vērtības atzīšana, arī bijība (pret kādu, ko).

    • Izjust cieņu pret vecākiem
    • Izturēties ar cieņu pret kādu
    • Turēt cieņā

  • 2

    Cilvēka morālā vērtība, morālā stāja, arī gods; savas vērtības, tiesību apziņa; šās apziņas izpausme.

    • Saglabāt cilvēcisko cieņu
    • Cilvēka cieņa
    • Goda un cieņas aizskārums
    • Cieņas pilns
    • Runāt nesteidzīgi, ar cieņu