CEĻVEDIS definīcija Latviešu valodā:

CEĻVEDIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Cilvēks, kas rāda ceļu, vada ceļā.

    • Zēns pieteicās ekskursantiem par ceļvedi
    • pārnesta nozīme Ceļvedis dzīvē

  • 2

    Neliels iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas par kādu ģeogrāfisku vietu, muzeja, izstādes eksponātiem u. tml.

    • Ceļvedis pa pilsētu
    • Izstādes ceļvedī norādīti galvenie eksponāti