CEĻŠ definīcija Latviešu valodā:

CEĻŠ

vīriešu dzimte

  • 1

    Iebraukta vai ierīkota (izbūvēta) zemes strēle braukšanai un iešanai; josla, līnija, pa kuru notiek satiksme vai kāda kustība.

    • Asfaltēts, grantēts ceļš
    • Zemes ceļš
    • Sliežu ceļš
    • Kuģu ceļš
    • Apbraucamais ceļš
    • Kamanu, ragavu, ziemas ceļš
    • Ceļa zīmes
    • Ceļu satiksmes noteikumi
    • Ceļu policija
    • Ceļš ir slēgts
    • Ceļa segums
    • Ceļu būves strādnieks
    • Ceļu karte
    • Ceļu krustojums, sazarojums
    • Ceļu tīkls
    • pārnesta nozīme Novest no ceļa
    • pārnesta nozīme Tikt uz ceļa
    • pārnesta nozīme Visi ceļi vaļā

  • 2

    Kustības virziens.

    • Iet taisnā ceļā uz mājām
    • Zināt, nezināt ceļu
    • Prasīt, rādīt ceļu
    • Nomaldīties no ceļa
    • pārnesta nozīme Atrast ceļu uz kāda sirdi
    • Būt uz pareizā ceļa
    • pārnesta nozīme Iet savu ceļu

  • 3

    Noejams vai nobraucams posms, atstatums.

    • Tāls ceļš
    • Līdz pilsētai jāmēro garš ceļš
    • Mājas no meža šķir īss ceļa gabals

  • 4

    Gājiens, brauciens; ceļojums.

    • Gatavoties ceļam
    • Posties ceļā, ceļam
    • Doties ceļā
    • Laimīgu ceļu!; arī Labu ceļa vēju!
    • Ceļa vējš
    • Satikt kādu ceļā
    • Tas notika ceļā uz mājām
    • Ceļa nauda, izdevumi

  • 5

    pārnesta nozīme Cilvēka eksistence, darbība, dzīves gaita; darbības virziens.

    • Atskatīties uz noieto dzīves ceļu
    • Rakstnieka daiļrades ceļš
    • Tautas cīņu un uzvaru ceļš

  • 6

    Veids, paņēmiens (kāda mērķa sasniegšanai).

    • Iegūt izglītību pašmācības ceļā
    • Nokārtot konfliktu mierīgā ceļā
    • Panākt ko tiesas ceļā
    • Iegūt ko likumīgā ceļā
    • Iedzīvoties negodīgā ceļā
    • Meklēt ceļus problēmas atrisināšanai

CĒLS definīcija Latviešu valodā:

CĒLS

īpašības vārds

  • 1

    Cildens; tāds, kurā izpaužas cildenums.

    • Cēls mērķis
    • Cēla rīcība
    • Cēls tikums
    • Cēlas jūtas

  • 2

    Stalts, dižens, skaists.

    • Cēla gaita
    • Cēli iet, izslieties

cēli definīcija Latviešu valodā:

cēli

apstākļa vārds