CEĻOT definīcija Latviešu valodā:

CEĻOT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Atrasties ceļā (parasti ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas).

    • Ceļot pa dzimto zemi
    • Ceļot gan kājām, gan braukšus
    • Rakstnieks daudz ceļojis
    • Gājputni atkal ceļo uz dzimteni

  • 2

    pārnesta nozīme 3. pers Tikt pārvietotam (par priekšmetiem).

    Sk. arī ceļojošs
    • Grāmata ceļo pa visu klasi