CELIS definīcija Latviešu valodā:

CELIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Kājas augšstilba un apakšstilba savienotāja locītava; arī ceļgals.

    • Sasists celis
    • Iebrist upē līdz ceļiem
    • Dubļi vai līdz ceļiem
    • Tupēt uz ceļiem
    • Nomesties uz ceļiem
    • Palocīt celi