CAURUMS definīcija Latviešu valodā:

CAURUMS

vīriešu dzimte

  • 1

    Īpaši izveidota tukša vieta, sprauga (kādā priekšmetā); arī dziļš, šaurs iedobums.

    • Atslēgas caurums
    • Šautenes stobra caurums
    • Izkalt ledū caurumu
    • Izurbt sienā caurumu

  • 2

    Bojājums, izplīsums, izdrupums, pilnīgs izdilums.

    • Caurumi cimdos, zeķēs
    • Piedurknē izplīsis caurums
    • Aizlāpīt caurumu
    • Caurums jumtā
    • Pa caurumiem laivā sūcas ūdens
    • Koku lapās, mizā izgrauzti caurumi