CAUNA definīcija Latviešu valodā:

CAUNA

sieviešu dzimte

  • 1

    Neliels, brūns plēsēju kārtas sermuļu dzimtas dzīvnieks ar slaidu, vijīgu ķermeni.

    • Akmeņu cauna, meža cauna
    • Caunu cepure