BŪT definīcija Latviešu valodā:

BŪT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Pastāvēt, eksistēt (arī kāda apziņā); uzturēties, atrasties (kādā vietā, stāvoklī); pastāvēt (piem., kā īpašumā, lietošanā).

    • Ir vairāki šās dziesmas varianti
    • Operā ir liels orķestris
    • Mums nebija ne jausmas par to
    • Viņam vēl ir grūtības darbā
    • Viņš vakar bija Tallinā
    • Ilgi mēs bijām neziņā par sarunu rezultātiem
    • Visu dienu viņš bija ceļā
    • Instrumenti bija turpat pie rokas
    • Mājai ir trīs stāvi
    • Uzņēmumam ir daudz strādnieku
    • Kuģim ir labi apmācīta komanda
    • Viņam ir plaša bibliotēka

  • 2

    Piemist (piem., par īpašībām).

    • Viņam ir labs raksturs
    • Mašīnai ir liela jauda
    • Tam ir liels spēks

  • 3

    Būt kādās attieksmēs, saistībā (ar ko); pastāvēt (kādam mērķim, nolūkam).

    • No kurienes viņš ir?
    • Viņš ir no Tukuma
    • Visi bija par to
    • Tikai viens bija pret
    • Būt par paraugu
    • Būt par šķērsli, par piedauzības akmeni
    • Būt visiem par izsmieklu

  • 4

    Notikt; norisēt.

    • Šovakar būs izrāde
    • Naktī bija lietus, negaiss

  • 5

    Palīga darbības vārda nozīmē – saitiņa, kas rāda teikuma priekšmeta un izteicēja nominālās daļas savstarpējo sakaru, kā arī norāda uz darbības laiku.

    • Laiks ir jauks
    • Visu nedēļu viņš nebija vesels
    • Trešā mācību stunda būs vēsture

  • 6

    Palīga darbības vārda nozīmē – veido salikto laiku formas.

    • Šo grāmatu es esmu lasījis
    • Viņš to bija darījis
    • Viņa būs jau aizgājusi