BURTNĪCA definīcija Latviešu valodā:

BURTNĪCA

sieviešu dzimte

  • 1

    Mīkstos vākos iestiprināts papīra lapu kopums (piem., rakstīšanai, zīmēšanai).

    • Zīmēšanas burtnīca, nošu burtnīca
    • Burtnīca ar līnijām, ar rūtiņām
    • Piezīmju burtnīca

  • 2

    Plašāka iespieddarba atsevišķas daļas brošēts izdevums.

    • Iznākusi romāna pēdējā burtnīca