BŪDA definīcija Latviešu valodā:

BŪDA

sieviešu dzimte

  • 1

    Neliela, vienkārša celtne – dzīvnieku miteklis, pagaidu mītne; neliela, neglīta, arī nabadzīga dzīvojamā māja.

    • Kleķa, žagaru, dēļu būda
    • Suņu būda, vistu būda
    • Sarga būda
    • Tirgus būdas
    • Dzīvot vecā būdā

  • 2

    sarunvalodas vārds Kabīne.

    • Šofera būda
    • Telefona būda