BRUŅOT definīcija Latviešu valodā:

BRUŅOT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Apgādāt ar bruņojumu; apbruņot.

    • Bruņot armiju

  • 2

    Segt ar bruņām (2).

    Sk. arī bruņots
    • Bruņot lokomotīvi, automobili