BRŪCE definīcija Latviešu valodā:

BRŪCE

sieviešu dzimte

  • 1

    Mehānisks ķermeņa audu bojājums, kam raksturīga asiņošana, sāpes.

    • Šāviena, apdeguma brūce
    • Griezta, cirsta, durta brūce
    • Nosiet brūci
    • pārnesta nozīme Karš cirtis sāpīgas brūces
    • Brūces koka mizā