BRIŠUS definīcija Latviešu valodā:

BRIŠUS

apstākļa vārds

  • 1

    Brienot.

    • Doties brišus pāri strautam
    • Viņi tika pāri upei gan peldus, gan brišus

  • 2

    Kopā ar tās pašas saknes darbības vārdu – izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.

    • Brišus brist pa garo zāli
    • Brišus pārbrist pār upi