BRIST definīcija Latviešu valodā:

BRIST

  • 1

    nepārej Lēni iet pa staignu, irdenu vietu, kur dziļi iegrimst kājas; lēni iet pa aizaugušu vietu.

    • Brist ūdenī
    • Brist pa ūdeni, pa dubļiem, pa smiltīm
    • Brist pāri upei
    • Brist pa garu zāli
    • Brist mīkstajā sienā
    • Brist cauri krūmiem
    • pārnesta nozīme Saule brien mākoņos

  • 2

    pārej Ejot pārvarēt šādu vietu.

    • Brist purvu, dumbrāju
    • Brist arumus
    • Dubļus brist