BRĪNUM- definīcija Latviešu valodā:

BRĪNUM-

  • 1

    Tāds, kas saistīts ar brīnumu.

    • Brīnumputns, brīnumspogulis, brīnumzeme
    • Brīnumdaris, brīnumzāles

  • 2

    Tāds, kas ļoti pārsteidz (piem., ar savu izcilību, gudrību); ļoti skaists, izcils.

    • Brīnumdarbs (piem., mākslā), brīnumbērns

Lietojums

salikteņa pirmā daļa.