BRĪNIŠĶĪGS definīcija Latviešu valodā:

BRĪNIŠĶĪGS

īpašības vārds

  • 1

    Ļoti skaists; valdzinošs.

    • Brīnišķīgs skats
    • Brīnišķīga glezna, ainava
    • Brīnišķīgi ziedi

  • 2

    Ļoti labs; lielisks.

    • Brīnišķīgs biedrs, brīnišķīgs skolotājs
    • Brīnišķīga atpūta
    • Viņš dzied brīnišķīgi
    • Brīnišķīgi iekārtots dzīvoklis

brīnišķīgi definīcija Latviešu valodā:

brīnišķīgi

apstākļa vārds