BRIKŠŅI definīcija Latviešu valodā:

BRIKŠŅI

masculine plural noun

  • 1

    Sīki, biezi krūmi; sakrituši zari, nelielu koku stumbri; vieta, kur aug sīki, biezi krūmi.

    • Līst cauri brikšņiem
    • Grūti tikt pāri brikšņiem