BRĪKŠ definīcija Latviešu valodā:

BRĪKŠ

izsauciens

  • 1

    Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu troksni, kāds dzirdams, kam brīkšķot.

    • Brīkš! – kokam nolūza zars
    • Brīkš, brākš! – kāds laužas caur brikšņiem