BRĪDINĀJUMS definīcija Latviešu valodā:

BRĪDINĀJUMS

vīriešu dzimte

  • 1

    Norādījums uz draudošām briesmām, iespējamo nelaimi u. tml.; aicinājums būt uzmanīgam.

    • Brīdinājums par vētras tuvošanos
    • Brīdinājuma signāls
    • Brīdinājums nepeldēties aukstā ūdenī
    • Brīdinājums uzmanīgi lietot gāzes balonu

  • 2

    Norādījums ar aizlieguma raksturu.

    • Brīdinājums nesmēķēt darba telpās
    • Brīdinājums nesarunāties pārbaudījuma laikā

  • 3

    Soda draudi.

    • Rājiens ar brīdinājumu