BRĒKT definīcija Latviešu valodā:

BRĒKT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    3. pers Par dažiem dzīvniekiem – radīt skaļas, griezīgas balss skaņas.

    • Mežā brēc ūpis

  • 2

    Skaļi, neapvaldīti kliegt; skaļi raudāt.

    • Brēkt sāpēs, dusmās
    • Brēkt pilnā kaklā

  • 3

    Par zīdaini, mazu bērnu – skaļi raudāt.

    • Zīdainis brēc ratiņos
    • Bērns brēc, sasitis kāju

  • 4

    pārnesta nozīme Intensīvi paust sašutumu, neapmierinātību, prasību.

    • Brēkt par netaisnību, pārestību
    • pārnesta nozīme Noziegums, ļaundarība brēc pēc atmaksas
    • Brēcoša netaisnība, pārestība