BRĀZIENS definīcija Latviešu valodā:

BRĀZIENS

vīriešu dzimte

  • 1

    Vienreizēja darbība, process BRĀZT (1, 2), BRĀZTIES; brāzma.

    • Vētras, aukas, lietus brāziens

  • 2

    pārnesta nozīme, sarunvalodas vārds Rājiens.

    • Dabūt brāzienu