BRĀZIENS definīcija Latviešu valodā:

BRĀZIENS

vīriešu dzimte

  • 1

    Vienreizēja darbība, process brāzt(1, 2), brāzties; brāzma.

    brāzties
    and → brāzt
    • Vētras, aukas, lietus brāziens

  • 2

    sarunvalodas vārds, pārnesta nozīme Rājiens.

    • Dabūt brāzienu