BRAUCĪT definīcija Latviešu valodā:

BRAUCĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Lēni berzēt, glaudīt (ar plaukstu vai pirkstiem), parasti kādu ķermeņa daļu.

    • Braucīt sasisto kāju
    • Braucīt bārdu, ūsas

  • 2

    Raust, traukt (ko nost).

    • Braucīt lapas no zara
    • Braucīt ogas groziņā