BRAUCIENS definīcija Latviešu valodā:

BRAUCIENS

vīriešu dzimte

  • 1

    Vienreizēja darbība.

    braukt
    • Ātrs, patīkams, nogurdinošs brauciens
    • Brauciens ar vilcienu, ar kuģi, ar lidmašīnu
    • Gatavoties braucienam
    • Izpriecas brauciens
    • Jūras brauciens

  • 2

    Sportā – distances veikšana braucot.

    • Pēc pirmā brauciena sportists no sacensībām izstājās

  • 3

    Satiksmes līdzekļa kustība no maršruta viena galapunkta līdz otram.

    • Autobuss dienā veica 15 braucienus