BRAUCĒJS definīcija Latviešu valodā:

BRAUCĒJS

vīriešu dzimte

  • 1

    Cilvēks, kas brauc transportlīdzeklī; pasažieris.

    • Autobusa braucēji
    • Vilcienā bija maz braucēju
    • poētisms Jūras braucējs

  • 2

    Transportlīdzekļa vadītājs.

    • Braucējs veikli izvadīja automobili starp bedrēm