BRĀKŠĶIS definīcija Latviešu valodā:

BRĀKŠĶIS

vīriešu dzimte-ķa

  • 1

    Stiprs troksnis, kāds dzirdams, kam brākšķot.

    • Ar brākšķi iegāzās degošie griesti

BRAKŠĶIS definīcija Latviešu valodā:

BRAKŠĶIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Īss, ass troksnis, kāds dzirdams, kam brakšķot.

    • Latiņa pārlūza ar brakšķi