BRAKŠĶĒT definīcija Latviešu valodā:

BRAKŠĶĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Radīt īsu, asu troksni, kāds dzirdams, piem., lūstot sausam koka priekšmetam; atskanēt šādam troksnim.

    • Dēlis lūza brakšķēdams
    • Straumes lauzīts, upē brakšķēja ledus
    • Vētrai plosoties, mežā skaļi brakšķ koki

BRĀKŠĶĒT definīcija Latviešu valodā:

BRĀKŠĶĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Radīt stipru troksni, kāds dzirdams, piem., lūstot, gāžoties lielākiem koka priekšmetiem; atskanēt šādam troksnim.

    • Brākšķot iebrūk tilts