BRAKŠ definīcija Latviešu valodā:

BRAKŠ

izsauciens

  • 1

    Lieto, lai atdarinātu troksni, kāds dzirdams, piem., lūstot nelieliem, sausiem koka priekšmetiem.

    • Brakš! – lūza zars

BRĀKŠ definīcija Latviešu valodā:

BRĀKŠ

izsauciens

  • 1

    Lieto, lai atdarinātu troksni, kāds dzirdams, piem., lūstot kokam.

    • Brākš! – nogāzās lielā priede
    • Brīkš, brākš! – alnis lauzās cauri brikšņiem