BRĀĶĒT definīcija Latviešu valodā:

BRĀĶĒT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Šķirot pēc kvalitātes; atlasīt kā mazvērtīgu vai nederīgu.

    • Brāķēt jaunlopus
    • Brāķēt stādāmos augus

  • 2

    sarunvalodas vārds Pelt, niecināt.

    • Brāķēt ēdienu