BLĪKŠĶIS definīcija Latviešu valodā:

BLĪKŠĶIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Īss, stiprs troksnis, kāds dzirdams, piem., smagam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.

    • Grāmata nokrita ar lielu blīkšķi
    • Ar blīkšķi aizcērtas durvis

  • 2

    Šāviena troksnis.

    • Šāvienu blīkšķi apklusa