BLĪKŠĶĒT definīcija Latviešu valodā:

BLĪKŠĶĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Radīt īsu, stipru troksni, kāds dzirdams, piem., smagam priekšmetam atsitoties pret ko cietu; atskanēt šādam troksnim.

    • Durvis blīkšķ aizcirzdamās
    • Sētā kaut kas blīkšķēja

  • 2

    Radīt šāviena troksni; atskanēt šāviena troksnim.

    • Blīkšķēja šāvieni