BLĒŅOTIES definīcija Latviešu valodā:

BLĒŅOTIES

  • 1

    Darīt blēņas, nedarbus (parasti par bērniem).

    • Palikuši bez uzraudzības, bērni blēņojās

  • 2

    Nenopietni (ko) darīt, teikt; niekoties.

    • Jāstrādā nopietni, nav ko blēņoties!