BLAUKŠĶĒT definīcija Latviešu valodā:

BLAUKŠĶĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Radīt troksni, kāds dzirdams, piem., smagam priekšmetam atsitoties pret ko cietu; atskanēt šādam troksnim.

    • Blaukšķēdami aizsitās vārti
    • Aiz sienas kaut kas rīb un blaukšķ