BLARKŠĶĒT definīcija Latviešu valodā:

BLARKŠĶĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Radīt nepatīkamu, griezīgu troksni, kāds dzirdams, piem., krītot vai atsitoties skārda priekšmetiem pret ko cietu; atskanēt šādam troksnim.

    • Muca blarkšķ, ripojot pa kāpnēm pagrabā