BLAKUS definīcija Latviešu valodā:

BLAKUS

apstākļa vārds

  • 1

    Ļoti tuvu, tā ka nav nekā cita starpā; līdzās.

    • Nostāties, nosēsties blakus
    • Abi zēni gāja blakus
    • Viņš dzīvo tepat blakus
    • Plauktu nolika blakus skapim

  • 2

    Salīdzinājumā (ar ko līdzās esošu).

    • Zēns tēvam blakus izskatījās mazs
    • Blakus jaunajam izdevumam iepriekšējais likās vienkāršs

  • 3

    Bez tam; paralēli, līdztekus.

    • Blakus studijām viņš praktizējās rūpnīcā

  • 4

    īp. nozīmē Tāds, kas atrodas līdzās, robežojas ar ko.

    • Blakus māja
    • Blakus dzīvoklis, istaba
    • Blakus atskaņas

  • 5

    īp. nozīmē Tāds, kas ir papildus galvenajam, tiešajam; tāds, kas ir mazāk svarīgs, mazāk nozīmīgs.

    • Tas ir blakus jautājums
    • Blakus nodarbošanās
    • Blakus peļņa, ienākumi
    • Blakus nozare
    • Nepievērst uzmanību blakus apstākļiem
    • Blakus lēmums